Mājas lapa Par jogu Relaksācija
Relaksācija Drukāt E-pasts

joga_nidra"Relaksācija ir absolūts miers," Dens Mindao


Kad ķermenis un prāts ir pastāvīgi un pārmērīgi nodarbināti, to dabīgās darba spējas samazinās. Mūsdienu sabiedriskā dzīve, pārtika, darbs un arī tā saucamās izklaides (kā piemēram nakts klubi un azartspēles) veicina stresu un rezultātā cilvēkam ir grūti relaksēties. Daudzi no mums ir aizmirsuši, ka atpūta un relaksācija ir mūsu dabīgais atjaunošanās veids. Pat tad, kad mēģinam atpūsties, sasprindzinājums ķermenī nepāriet, rezultātā bezjēdzīgi patērējot lielu daļu fiziskās un garīgās enerģijas.. Lai sabalansētu un regulētu ķermeņa un prāta darbību, ir jāiemācās ekonomēt mūsu ķermeņa radīto enerģiju. To ir iespējams paveikt, iemācoties relaksēties.

Dienas laikā mūsu ķermenis parasti izstrādā visu nākamajai dienai nepieciešamo enerģijas devu. Bieži vien visa šī enerģija tiek patērēta dažu minūšu laikā: slikts garastāvoklis, dusmas, trauma vai vienkārši spēcīgs aizkaitinājums. Agresīvu emociju izpausmes vai to savaldīšana bieži vien pārvēršas ieradumā, kā rezultātā cieš ķermenis un gars. Pilnīgas relaksācijas laikā gandrīz nemaz netiek patērēta enerģija jeb prana, tikai neliela daļa enerģijas uztur ķermeņa normālu funcionēšanu, kamēr pārējā tiek uzglabāta. Relaksācija nav pilnīga līdz bridim, kad cilvēks ir sasniedzis garīgās relaksācijas stāvokli, kuru pazīst tikai sekmīgi garīgie sekotāji.

Fiziskā relaksācija

Katra darbība ir domas rezultāts un domas pārvēršas darbos. Tāpat kā mūsu prāts sūta darbības pavēles muskuļiem, tas spēj pavēlēt nogurušajiem muskuļiem atpūsties. Fiziskā relaksācija sākas ar kāju pirkstiem un virzās uz augšu. Ziņojums izplatās caur muskuļiem un sasniedz acis un ausis. Pēc tam ziņojumi lēnām tiek nosūtīti uz aknām, nierēm un citiem iekšējiem orgāniem. Vispopulārākā relaksācijas poza ir guļus uz muguras pazīstama ar nosaukumu "Savasana" jeb "nedzīvā" poza.

Mentālā relaksācija

Kad mūsu prāts ir sasprindzis, ir ieteicams dažas minūtes elpot lēni un ritmiski. Pavisam drīz prāts kļūs mierīgs. Iespējams piedzīvot "lidojuma" sajūtu. Tāpat kā pēc fiziskām nodarbībām tiek atbrīvots ķermenis, tikpat svarīgi ir iemācīties atbrīvot apziņu. Apziņa darbojas ciešā saistībā ar prānu (dzīvības enerģiju), jūtām un fizisko ķermeni. Apziņa spēj ietekmēt mūs, piemēram, ja esam apmierināti un priecīgi, arī mūsu ķermenis jūtas vesels, ja mūs ir pārņēmušas skumjas vai depresija, tad arī ķermenis vairs nespēj normāli funkcionēt. Līdzsvarotu un mierīgu apziņu var panākt, atbrīvojoties no uztraukuma, naida un bailēm. Relaksācijas laikā iegūstam dvēseles mieru, vairojam enerģiju un dzīvesprieku. Kad spējam atbrīvoties fiziski un garīgi, tad domu plūsmas norimst. Atbrīvojot apziņu, mēs mazinām iekšējo sasprindzinājumu un piepildam apziņu ar jaunu enerģiju.

Garīgā relaksācija

Lai kā arī mēs censtos nomierināt prātu, atbrīvoties no visa sprindzinājuma un uztraukuma var tikai sasniedzot garīgo relaksāciju. Tik ilgi kamēr cilvēks identificē sevi ar ķermeni un prātu, pastāvēs satraukums, bailes un dusmas. Šīs emocijas savukārt rada sasprindzinājumu. Tikai tad, ja civēks atbrīvojas no domas "ķermenis-prāts" un spēj atslēgties no sevis apzināšanās, var tikt sasniegta pilnīga relaksācija. Jogi identificējas ar piepildītu, spēcīgu, miera un prieka pilnu sevi - ar savu iekšējo apziņu. Viņi zina, ka spēka, gudrības, miera un prieka avots ir mūsu dziļākajā būtībā. Mēs noskaņojamies uz to apzinoties patiesību, ka "Es esmu ..." Šī identificēšanas ar sevi ir tā, kas pilnveido relaksācijas procesu.